Darba laika režīms, tā veidi un izveidošanas kārtība
Neatkarīgi no tā, kādā jomā un par kodarbinieks ir iesaistīts grafikā, darba devējam ir pienākums ievērot darba laika režīmu, kura šķirnes ir noteiktas ar Krievijas Federācijas Darba kodeksu. Katrai organizācijai ir tiesības noteikt tās normas, ja tā nav pretrunā ar likumu. KKR 91. pants uzliek darba devējam pienākumus par nostrādāto stundu uzskaiti un atbilstošo maksājumu, un 16. pantā ir aprakstīts darba grafiks.
Darba laika režīms un tā izveidošanas kārtība ir reglamentēta:
• iekšējie darba noteikumiorganizācija, tas ir, ar iekšējo statūtu, kas iepazīstina darbinieku ar uzņemšanas, pārsūtīšanas un atlaišanas kārtību, organizācijas un darbinieku tiesībām un pienākumiem attiecībā uz otru, darba un atpūtas laika režīmu un citiem jautājumiem, kas saistīti ar organizācijas un personāla attiecībām.
• Koplīgums, parakstot to, kurš darbinieks piekrīt minētajos noteikumos.
Patiesībā organizācijai ir tiesības izveidot darba grafiku, un darbinieks var vai nu pieņemt piedāvātos nosacījumus, vai arī atteikties. TC RF definē tikai galvenos noteikumus.
Darba laika režīms un tā veidi saskaņā ar LC RF 16. pantu.
1. Normāla vai viena maiņa. Tas ir kopīgs piecu dienu nedēļas nogale ar divām brīvdienām vai sešu dienu nedēļas nogali ar vienu nedēļas nogali, kā arī bīdāmu grafiku ar peldošām nedēļas nogalēm. Apstrādāto laiku summēšana tiek veikta tajos gadījumos, kad laiks tiek ņemts vērā ne katru dienu, ne reizi nedēļā, bet laika posmā no viena mēneša līdz vienam gadam. Šāds režīms ir ieteicams apstākļos, kad to nevar aprēķināt pa dienām vai nedēļām, piemēram, pēc maiņas metodes vai strādājot ar transportu.
2. Nestandarta diagramma. Darba devējs var piesaistīt darbinieci saviem tūlītējiem pienākumiem, pārsniedzot parasto darba laiku. Darbinieks nav tiesīgs atteikties strādāt virsstundas, un darba devējam nav tiesību pieprasīt, lai viņa padotais pildītu viņam neuzticamus pienākumus, kas nav noteikti darba līgumā. Nosakot darbinieku šādam darba laika režīmam, organizācijai tomēr nav tiesību pārāk bieži iesaistīt viņu virsstundu darba veikšanā, bet tikai periodiski. Lai veiktu apstrādi, ir nepieciešama vai nu papildu apmaksāta atvaļinājums, vai papildu algas (119. pants).
3 Elastīgs darba laiks, kas ļauj darbiniekiem pēc saviem ieskatiem, lai noteiktu sākumu un beigas, darba dienas, kā arī tā ilgumu. Bet galu galā tas būtu strādāja izveidota ar tiesību aktiem, no kopējā stundu skaitu uz noteiktu laika periodu. Elastīgs (vai bīdāmas) grafiks var iestatīt vai nu dizaina darbu, vai nu laikā procesā ar pušu vienošanos. Cēloņus pāreja uz elastīgu un peldošās darba stundas var būt saistīts gan personāla personīgos apstākļus un situāciju organizācijā, kad grafiks ir visnoderīgākais un efektīvi.
4. Maināms režīms. Tas parasti tiek izmantots uzņēmuma diennakts darbā, kad darbs tiek veikts divās vai četrās maiņās (dienā, vakarā vai naktī) dienā. Šajā gadījumā katru nedēļu darbinieks ir tiesīgs paļauties uz nedēļas nogales ilgumu vismaz 48 stundas.
5. Pašreizējais saskaņā ar Art.105 Pārtraukts darba laika režīms paredz dalīt dienu ar pārtraukumiem daļās, kuras galu galā tiek apkopotas. To pieļaujamais numurs nav noteikts likumā.
Viena no galvenajām grūtībām šajā jautājumāir tas, ka visi koplīgumā vai iekšējos likumos paredzētie režīmi nav pretrunā ar Darba likumu kodeksu, bet darba ņēmēji bieži pārstrādā bez kompensācijas saņemšanas. Tas ir izplatīts komerciālajās organizācijās, un, baidoties zaudēt darbu, personāls nevēlas iesaistīties darba strīdos.
Ir arī svarīgi zināt, ka darbs brīvdienās ir svētku unnedēļas nogalē ir jāmaksā vismaz divkāršā lielumā, un kopējais (vai vidējais) darba stundu skaits nedēļā nedrīkst būt lielāks par 40, tomēr patiesībā bieži vien piecu dienu darba diena ilgst ilgāk.
</ p></ p>>
