A. A. Fets, "Šorīt, šis prieks ...": dzejas analīze

A. A. A. Lyrics Feta nodrošina lasītājam patīkamu māksliniecisku prieku. L. Tolstojs bija pārsteigts, ka taukains, šķietami diezgan proatisks vīrietis, ir neticami lirisks drosme. Viens no pārsteidzošajiem dzejas iespaidiem, ko A. Fets rakstīja: "Šorīt, šis prieks ...". Tās analīze tiks veikta zemāk.

Fetas muiža

1857. gadā Parīzē, A. Fets precējies bagāto gados veco neglītu meiteni - Maria Petrovna Botkin. Viņas tēvs atdeva savai meitai lielu pievīnu, kas ievērojami uzlaboja Afanasiy Afanasievich materiālo stāvokli. Trīs gadus vēlāk viņš nopirka Stepanovka saimniecību un divus simtus desmitdaļas zemes. Viņš veiksmīgi apsaimniekoja, reizināja viņa sievas stāvokli, un 1877. gadā pārcēlās uz veco gleznaino muižu Vorobyevka, kas atrodas Shigigovska uyezd netālu no Kurskas, un padarīja to par mušu māju.

Šajā īpašumā, kā viņš pats ticēja, pagarināts miegsviņa dzeja tika pārtraukta. Tas bija Vorobjevskā ar skaistu parku, it kā 1881. gadā, ka tika rakstītas līnijas "Šorīt, šis prieks ..." (Fets). Radīšanas vēsture ir tumša. Parasti viņa dzejoļi radās pēc kaprīzes, viņš apzināti cenšas nodot ne domu, bet gan lasītāju noskaņojumu. Viņš smalki ierakstīja savu īslaicīgo stāvokli, viņa ekstāzes entuziasmu A. Fet: "Šorīt, šis prieks ...". Mēs analizēsim dzejoli nedaudz vēlāk.

Daži vārdi par dzejnieka darbu

Veidlapa A. Feta pilnīgi izveidoja dienestu armijā, kad viņš meklēja cēlu rangu. Tas bija paradoksāls prakses stāvoklis un dzejnieks, intuīcija un racionalitāte. Viņš pats rakstīja, ka viņa dzejas ierīces ir intuitīvas. Viņa dzīve tomēr vienmēr tika turēta cimdu cimdā, un līdz ar to izstrādāja pašnovērtējumu ekstremālam. Bez visaptverošas domāšanas viņš neļāva sev izdarīt tikai vienu soli savā dzīvē.

Ar viņa laiku kritiķu definīciju ir iezīmeviņa dzeja atklāj mūzikas dabu, un tāpēc dzejoļi bieži tiek atrisināti "tieši mūzikā, melodijā". Sliecoties pirms Schopenhauer, kuru Fets tulkoja, dzejnieks rakstīja, ka dzejas dēļ viņš maz vērtē salīdzinājumā ar "bezsamaņā instinktu (iedvesmu), kura atsperes mūs slēpjas". Skaņas, krāsas, īslaicīgi iespaidi ir dzejnieka darba tēmas. Viņš centās atspoguļot Visumu savā mainīgumā.

Dzejoles analīze "Šorīt, šis prieks ..."

Šis darbs ir unikāls krievu dzejā. Pēc dabas ilga ziemas straujā pamošanās tiek aprakstīts ar vienu teikumu un tikai ar demonstratīviem vietniekvārdiem (anaphora) un lietvārdiem: "Šorīt, šis prieks ..." (Fet). Sastāvs sadalās trīs stanzās pēc semantiskā satura, un nav ne jausmas, izņemot to, ka ir gaidīts ilgi gaidītais pavasaris, bet tā nav.

Pirmajā stanzā rāpojas rīts, otrajā stanzā dzejnieks aptver visu apkārt, trešajā - pāreja no vakara uz burvīgo un miegaināko nakti.

Apsveriet dzejoli sīkāk

Ko Fēts sacīja pirmajā stanzē: "Šorīt, šis prieks ..."? Analīze rāda, ka dzejnieks pacēla un redzēja neiespējamo zilās debesis, gaismas spēku un nākamo skaidrību, nevis krēslas rītu. Tad nāk skaņu sērija. Mēs dzirdam kliegumu, ko dzejnieks precizē ar vārdiem "virve" un "ganāmpulki". Beidzot parādās putni. Pēkšņi mēs novirzām mūsu uzmanību uz leju - tur bija "runāt par ūdeni".

Kāda bilde parādās Fetta otrajā stanzā: "Šorīt, šis prieks ...". Viņas līniju analīze ir dzejnieka rūpes, kas izskata visu, kas stāv ap: bērziem, vītolām, kas driblē ar prieka asarām.

Uz kokiem nav lapu, tikai viņupūka Un redze skar attālumu, kur atrodas kalni un ielejas, un atgriežas atpakaļ, pamanīju mazus mežus un pēc tam lielās bitēm. Vārdiskie lietvārdi "zyk" un "svilpe", kā pirmajā stanzā, aizpilda dabas skaņas ar attēlu. Fetas dzejolis "Šorīt, šis prieks ..." ir piepildīts ar pagānu ekstāzi pie pasaules skaistuma. Viņš ir milzīgs, tāpat kā debesis un kalni, un mazi, piemēram, uz leju un gnats.

Trešā stanza ir vakara pāreja naktī, betpārāk lēni un nedroši, visu izdarījis raksturs. Pēdējie "pielec, bez aptumsuma" ilgst "bezmiega nakts", kas ir piepildīta ar miglu un siltuma gultas.

Attālumā no skaistām dzirdams nakts apskats no ciemametafora, kas nodod klusas nakts skaņas. Un tad, tāpat kā bungu, ir skaļi sērkociņi un sēru trills, kas padara neiespējamu sapņot šo burvīgo nakti. Viņš ir mūžīgais pavasara pavadonis un mīlestība.

Darbs ir rakstīts četrkājainajā šoreiz, kurkatra pēdējā rindiņa ir nepilnīga. Īsas līnijas "steidzas" viens pret otru, steidzoties runāt par pamošanās dabu skaistumu. Fetas dzejolis "Šorīt, šis prieks ..." papildina nozīmīgu vārdu, uz kuru veltīta visa dzeja - pavasaris.

</ p>>